cepu, cepu kukulīti

šoreiz gan ne kukulīti, bet keksiņus, tos kurus sauc par mafiniem.  Viss sākās ar reklāmas nolūkā pastkastītē ielikto Dienas ēdienu žurnālu, kur bildēs kārdinoši gozējās banānu mafini un es iedomājos, ka beidzot būtu pienācis laiks arī man izmēģināt šo mazo brīnumu radīšanu. Pannu ar "caurumiem" aizņēmos no kaimiņienes, papīra trauciņi man jau bija no Ziemassvētku kūku laika un pusstundas laikā tapa mani pirmie mafini. Tiešām - ātri un vienkārši un garšīgi.  Tik garšīgi, ka nebija ko nofotogrāfēt.
Bet tā kā pasākums bija izdevies, izlēmu, ka arī man vajag īsto pannu, jo bez tās vai kādiem formu noturošiem  trauciņiem, skaistus mafinus neizcept.  Pēc ļoti ilgas salīdzināšanas un vērtēšanas es nopirku raibus silikona trauciņus. Izvēlējos vidusceļu starp silikona pannu, parastu pannu un papīra trauciņiem, ko iesaka lietot ērtībai.

Recepti meklēju internetā - meklētājā ierakstīju "mafini" un devos neta plašumos. Izlasīju daudz recepšu un galu galā izcepu savējos, improvizējot par tēmu.

Konkrēta recepte gan nesekos, jo netā tiešām ir daudz informācijas, varu tik ieteikt  ieskatītes pie Uwas vai te pie Ilzes. Un ļaujiet vaļu fantāzijai .

Lai izdodas!

atrodi atšķirības

Turpinot tēmu par vecām lietām jaunās skaņās esmu uzadījusi divas cepures.

Šādas vai līdzīgas var redzēt padomjlaika fotogrāfijās. Bet - liels bija mans pārsteigums, ka šādus pat adījumus neta pasalē atradu arī kā norvēģu / zviedru klasiku un ka faktiski tas ir nu ļoti sens modelis, tik atšķiras adīšanas veidi. Abas cepures ada tikai labiski turp un atpakaļ ( ideāli iesācējiem) nomarķētās vietās pieaudzējot vai saadot valdziņus un gatavo "šalli" sašuj.

Februāra bilde

Blogu pasaulē atgriežos ar projektu Zwoelf 2011 un lūk februārā bildes.

lai top dāvana

Izlasīju Re Darbos  par blogotāju konkursu un sāku domāt, kas būtu tā labā ideja ko varētu realizēt, bet.... dzīve pati piespēlēja apstākļus un līdz ar tiem ideju – dāvaniņa (-s ) dvīņiem.

Tik tiešām sanāca tā, ka no rīta mūs uzaicināja uz kūku pie dvīņiem, bet man akurāt nekas piemērots mājās neatradās.

Padomāju un IR !!!!

ATSTAROTĀJI VIŅAI UN VIŅAM

Vispirms vismaz aptuveni jāizdomā , kādu tad īsti gribētu taisīt, lupatiņu krājumos jāatrod piemēroti auduma gabaliņi un pats svarīgākais – lai ir kāds gabaliņš atstarojošā materiāla ( var izmantot arī no kādas jakas, biksēm utt.)

Noderēs pērlītes, lentītes, noteikti vajadzēs saspraužam adatu vai „piespraudi”

mazliet citādas bikses no piedurknēm

Pagājušajā rudenī viendien nācās secināt, ka manos krājumos nav piemērotu bikšu bērnam āra pastaigām. Interneta plašumos jau sen bija redzēta ideja, kā ātri tikt pie ūziņām pašiem mazākajiem un arī es izlēmu par labu vilnas jakas pārtapšanai.

Te nu ieteikums - izvēlēties pēc iespējas lielāka izmēra jaku/ džemperi ( lai bikšu staras ir pietiekamā garumā) , noteikti to iepriekš izmazgāt veļasmašīnā vismaz vilnas programmā ( atkarībā kāds sastāvs adījumam - jo vairāk vilna, jo saudzīgāks režīms, ja līdz 50 % vilna var likt arī parsto - ikdienā lietoto programmu - mazliet savelsies, bet pilnīgi droši arī tupmāk varēs mazgāt iemīļotajā režīmā)

Jakai / džemperim noārda piedurknes un pieliekot klāt citas mīļākās bikses vai esošu piegrieztni,  uzzīmē stakles  līniju ( bildē baltā līnija. Atceraties, ka jāpierēķina klāt arī jostas maliņa 3-4 cm un uzlaide vīlei vismaz 1 cm. Ja piedurknes garums nav pietiekams, tad jostas daļa būs jāšuj klāt atsevišķi. 

Lieko nogriež, vienu bikšu staru izgriež uz kreiso pusi un abas staras iever vienu otrā , tā lai labās puses  būtu kopā ( uz iekšu) . Ja esat iesācējs - iesaku sadiegt, lai bikses var piemērīt. Lietpratēji var "uz aci" novērtēt  situāciju. Ja bikses der - sašuj abas puses kopā - sāk no vienas augšējās malas un līdz otrai - viena smuka vīle, ja grib / ir nepieciešms -  apstrādāt ar zig-zag dūrienu.

viss jaunais ir labi aizmirsts vecais

Mums visiem ir zināms teiciens - viss ģeniālais ir vienkāršs un tieši tāpat -  ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Un tas vistiešākā veidā ir attiecināms uz rokdarbiem, jo vairāk par labisko un kreilisko valdziņu adot nevar izadīt, ir protams pārstaipu, grieztie utt. valdziņi, bet pamats ir viens. Un tieši tāpat ar tamborēšanu, mezglošanu, šūšanu... Piederu pie tām, kas tic, ka ikviena ideja virmo kaut kur gaisā un vienlaicīgi to var "noķert" vairāki ideju meklētāji, tāpēc nav jābrīnās, ja tava iecere pēkšņi ir ieraugāma cita izpildījumā. Un  tā kā arī aizmirstās idejas "klejo", tad ik pa laikam ir arī kāda atkalredzēšanās.

Viens tāds vecum vecs rokdarbs ir no kvadrātiņiem tamborētas čības.

mazliet par adīšanu

šodien piedzīvoju bloga lielo dienu - pateicoties Lainei , esmu tikusi pie liela apmeklējuma skaita un tā kā ikvienu, kas šeit ielūkojas, vispirms jau interesē kaut kas no rokdarbiem, tad ieskatam daži mirkļi jakas un vestes tapšanā.
Viss sākās ar bildītēm Laines blogā un kamēr dzija ceļoja pie manis, nolēmu lieki netērēt laiku un izmēģināt musturu. Atzīšos, ka esmu diezgan slinka paraugu adītāja, tā nu arī šoreiz parauga vietā tapa uzreiz jaka :D un tā kā mūsu bērni ir apmēram viena vecuma, tad uzreiz arī tiku pie vajadzīgajiem izmēriem.

,