26.02.11

cepu, cepu kukulīti

šoreiz gan ne kukulīti, bet keksiņus, tos kurus sauc par mafiniem.  Viss sākās ar reklāmas nolūkā pastkastītē ielikto Dienas ēdienu žurnālu, kur bildēs kārdinoši gozējās banānu mafini un es iedomājos, ka beidzot būtu pienācis laiks arī man izmēģināt šo mazo brīnumu radīšanu. Pannu ar "caurumiem" aizņēmos no kaimiņienes, papīra trauciņi man jau bija no Ziemassvētku kūku laika un pusstundas laikā tapa mani pirmie mafini. Tiešām - ātri un vienkārši un garšīgi.  Tik garšīgi, ka nebija ko nofotogrāfēt.
Bet tā kā pasākums bija izdevies, izlēmu, ka arī man vajag īsto pannu, jo bez tās vai kādiem formu noturošiem  trauciņiem, skaistus mafinus neizcept.  Pēc ļoti ilgas salīdzināšanas un vērtēšanas es nopirku raibus silikona trauciņus. Izvēlējos vidusceļu starp silikona pannu, parastu pannu un papīra trauciņiem, ko iesaka lietot ērtībai.

Recepti meklēju internetā - meklētājā ierakstīju "mafini" un devos neta plašumos. Izlasīju daudz recepšu un galu galā izcepu savējos, improvizējot par tēmu.


Konkrēta recepte gan nesekos, jo netā tiešām ir daudz informācijas, varu tik ieteikt  ieskatītes pie Uwas vai te pie Ilzes. Un ļaujiet vaļu fantāzijai .

Lai izdodas!

22.02.11

atrodi atšķirības

Turpinot tēmu par vecām lietām jaunās skaņās esmu uzadījusi divas cepures.
Šādas vai līdzīgas var redzēt padomjlaika fotogrāfijās. Bet - liels bija mans pārsteigums, ka šādus pat adījumus neta pasalē atradu arī kā norvēģu / zviedru klasiku un ka faktiski tas ir nu ļoti sens modelis, tik atšķiras adīšanas veidi. Abas cepures ada tikai labiski turp un atpakaļ ( ideāli iesācējiem) nomarķētās vietās pieaudzējot vai saadot valdziņus un gatavo "šalli" sašuj.

21.02.11

Februāra bilde

Blogu pasaulē atgriežos ar projektu Zwoelf 2011 un lūk februārā bildes.